@237
cūlakammavibhaṅgasutta
(majjhima nikāya, n^ 135.)
evaṃ me sutam. ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati
jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho subho māṇavo todeyya-
putto yena bhagavā ten-upasaṃkami upasaṃkamitvā bhagavatā
saddhiṃ sammodi sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā eka-
mantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho subho māṇavo todeyya-
putto bhagavantaṃ etad avoca : ko nu kho bho gotama hetu ko
paccayo yena manussānaṃ yeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissati hīna-
ppaṇītatā. dissanti hi bho gotama manussā appāyukā dissanti dighā-
yukā dissanti bahvābādhā dissanti appābādhā dissanti dubbaṇṇā
dissanti vaṇṇavanto dissanti appesakkhā dissanti mahesakkhā dissanti
appabhogā dissanti mahābhogā dissanti nīcakulīnā dissanti uccakulīnā
dissanti duppaññā dissanti paññāvanto. ko nu kho bho gotama
hetu ko paccayo yena manussānaṃ yeva sataṃ manussabhūtānaṃ
dissanti hīnappaṇītatā ti.- kammassakā māṇava sattā kammadā-
yadā kammayonī kammabandhū kammapaṭisaraṇā. kammaṃ satte
vibhajati yadidaṃ hīnappaṇītatāyā ti. – na kho ahaṃ imassa bhoto
gotamassa saṃkhittena bhāsitassa vitthāreṇa atthaṃ avibhattassa
vitthārena atthaṃ ājānami. sādhu me bhavaṃ gotamo tathā dhammaṃ
desetu yathānaṃ imassa bhoto gotamassa saṃkhittena bhāsitassa
vitthārena atthaṃ avibhattassa vitthārena atthaṃ ājāneyyan ti. –
tena hi māṇava suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmī ti.-
evaṃ bho ti kho subho māṇavo todeyyaputto bhagavato paccassosi.
bhagavā etad avoca.
idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti luddo lohi-
tapāṇī hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu. so tena kam-
mena evaṃ samattena evaṃ samādiṇṇena kāyassa bhedā param
@238
maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjatti. no ce kāyassa
bhedā param maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati
sace manussataṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati appāyuko hoti.
appāyukasaṃvattanikā esā māṇava paṭipadā yadidaṃ pāṇātipāti hoti
luddho lohitapāṇī hatapatahaniviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesu.
idha pana māṇava ekacco itthi vā puriso vā pāṇātipātaṃ pahāya
pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo nihitasattho lajjī dayāpanno
sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati. so tena kammena evaṃ samat-
tena evaṃ samādiṇṇena kāyassa bhedā param maraṇa sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ uppajjati. no ce kāyassa bhedā param maraṇā sugatiṃ saggaṃ
lokaṃ uppajjati sace manussattaṃ āgacchati yattha yattha paccājāyati
dīghāyuko hoti. dīghāyukasaṃvattanikā esā māṇava paṭipadā yadi-
daṃ pāṇātipātaṃ pahāya pāṇātipātā paṭivirato hoti nihitadaṇḍo
nihitasattho lajjī dayāpanno sabbapāṇabhūtahitānukampī viharati.
idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ viheṭhakajātiko
hoti pāṇinā vā leḍḍunā vā daṇḍena vā satthena vā. so tena kammena
evaṃ samattena evaṃ samādiṇṇena kāyassa bhedā param maraṇā apā-
yaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ uppajjati. no ce kāyassa bhedā...
paccājāyati bahvābādho hoti. bahvābādhasaṃvattanikā...daṇ-
ḍena vā satthena vā.
idha pana māṇava ekacco…sattānaṃ aviheṭhakajātiko hoti…
satthena vā. so tena kammena…sugatiṃ...appābadho hoti. appā-
bādhasaṃvattanikā...satthena vā.
idha māṇava ekacco…kodhano hoti upāyāsabahulo appam pi
vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patitthīyati kopañ ca
dosañ ca appaccayañ ca pātukaroti. so tena kammena…apāyaṃ...
dubbaṇṇo hoti. dubbaṇṇasaṃvattanikā...appaccayañ ca pātukaroti.
idha pana…akkodhano hoti anupāyāsabahulo bahum pi
vutto samāno nābhisajjati na kuppati na…pātukaroti. so tena kam-
mena…sugatiṃ...pāsādiko hoti. pāsādikasaṃvattanikā...pātu-
karoti.
idha māṇava ekacco…issāmanako hoti paralābhasakkāragaru-
kāramānanavandanapūjanāsu issati upadussati issaṃ bandhati. so
tena kammena…apāyaṃ...appesakkho hoti. appesakkhasaṃvat-
tanikā...na issaṃ bandhati.
idha pana…anissāmanako hoti para…na issati na upadussati.
na issaṃ bandhati. so tena kammena…sugatim…mahesakkho
hoti. mahesakkhasaṃvattanikā...na issaṃ bandhati.
idha māṇava…na dātā hoti samaṇassa vā brāhmaṇassa vā
@239
annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasatha-
padīpeyyaṃ. so tena kammena…apāyaṃ...appabhogo hoti. appa-
bhogasaṃvattanikā...padīpeyyaṃ.
idha pana.. dātā hoti…padīpeyyaṃ. so tena kammena…
sugatiṃ.. mahābhogo hoti mahābhogasaṃvattanikā...padīpeyyaṃ.
idha māṇava…thaddho hoti atimānī abhivādetabbaṃ na abhivā-
deti paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti āsanārahassa āsanaṃ na deti
maggārahassa na maggaṃ deti sakkātabbaṃ na sakkaroti garukāta-
bbaṃ na garukaroti mānetabbaṃ na māneti pūjetabbaṃ na pūjeti. so
tena kammena…apāyaṃ...nīcakulīno hoti nīcakulīnasaṃvatta-
nikā...na pūjeti.
idha pana…atthaddho hoti anatimānī abhivādetabbaṃ abhivā-
deti…pūjetabbaṃ pūjeti. so tena kammena…sugatiṃ...uccaku-
līno hoti. uccakulīnasaṃvattanikā...pūjeti.
idha māṇava…samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṃkamitvā na
paripucchitā hoti kiṃ bhante kusalaṃ kiṃ akusalaṃ kim sāvajjaṃ
kiṃ anavajjaṃ kim sevitabbaṃ kiṃ na sevitabbaṃ kiṃ me kayiramā-
naṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti kiṃ vā pana me kayira-
mānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī ti so tena kammena…
apāyam…duppañño hoti. duppaññasaṃvattanikā... hitāya sukhāya
hotīti.
idha pana māṇava…paripucchitā hoti kiṃ kusalaṃ...
sukhāya hotī ti. so tena kammena…sugatiṃ...mahāpañño hoti.
mahāpaññasaṃvattanikā...sukhāya hotī ti.
iti kho māṇava appāyusaṃvattanikā paṭipadā appāyukattaṃ upa-
neti…(##et de meme pour chacune des rubriques jusqu’a:##)…
mahāpaññattaṃ upaneti.
(##puis reprise de la formule initiale:##) kammassakā...hītappa-
ṇītatāyā ti.
##Et conclusion stereotypee du sutta.##
@240
II
papañcasūdanī
sur cūlakammavibhaṅgasutta (##ou subhasutta),
d’apres l’edition du siam III, 648.##
tattha subho ti so kira dassanīyo ahosi pāsādiko. ten-assa aṅga-
subhatāya subho tv eva nāmaṃ akaṃsu. māṇavo ti pana taṃ taruṇa-
kāle vohariṃsu. so mahallakakāle pi ten-eva vohāreṇa vohāriyatī
ti. todeyyaputto ti todeyyassa nāma pasenadirañño purohita-
brāhmaṇassa putto. so kira sāvatthiyā avidūre tudigāmo nāma atthi.
tassa adhipatittā todeyyo ti saṅkhaṃ gato, mahājano pana hoti sattā-
sītikoṭivibhavo paramamaccharī. dadato bhogānaṃ aparikkhayo nāma
natthī ti kassaci kiñci na deti. vuttam pi c-etaṃ
añjanānaṃ khayaṃ disvā vammikānañ ca sañcayaṃ
madhunañ ca samāhāraṃ paṇḍito gharam āvase
ti. evaṃ addhānam eva saññāpesi. dhūravihāre vasato sammāsam-
buddhassa yāguulluṅkamattaṃ vā bhattakaṭacchumattaṃ vā adatvā
dhanalobhena kālaṃ katvā tasmiṃ yeva ghare sunakho hutvā ni-
bbatto. subho taṃ sunakhaṃ ativiya pīyāyati attano bhuñjanakabha-
ttaṃ yeva bhojeti ukkhipitvā varasayane sayāpeti.
atha bhagavā ekadivasaṃ paccūsasamaye lokaṃ olokento taṃ suna-
khaṃ disvā toddeyyabrāhmaṇo dhanalobhena attano va ghare sunakho
hutvā nibbatto ajja mayi subhassa gharaṃ gate maṃ disvā sunakho
bhukkāraṃ karissati ath-assāhaṃ ekavacanaṃ vakkhāmi so jānāti
maṃ samaṇo gotamo ti gantvā uddhanaṭṭhāne nipajjissati tatonidānaṃ
subhhassa mayā saddhiṃ eko kathāsallāpo bhavissati so dhammaṃ
@241
sutvā saraṇesu patitthahissati sunakho pana kālaṃ katvā niraye niba-
ttissatī ti. imaṃ māṇavassa saraṇesu patiṭṭhānakāraṃ ñatvā bhagavā
taṃ divasaṃ sarīrapatijagganaṃ katvā ekato va gāmaṃ pavisitvā ni-
kkante māṇave taṃ gharaṃ pāvisi. sunakho bhagavantaṃ disvā bhuk-
kāraṃ karonto bhagavato samīpaṃ gato. tato naṃ bhagavā etad
avoca. todeyya tvaṃ pubbe pi maṃ bho bho ti paribhāvitvā sunakho
jāto idāni pi bhukkāraṃ katvā aviciṃ gamissasī ti. sunakho taṃ sutvā
jānāti maṃ samaṇo gotamo ti vippaṭisārī hutvā gīvaṃ onāmetvā
uddhanantare chārikāya nipanno. manussā ukkhipitvā varasayane
sayāpetuṃ nāsakkhiṃsu. subho āgantvā kenāyaṃ sunakho sayanā
oropito ti āha. manussā na kenacī ti vatvā taṃ pavuttiṃ ārocesuṃ.
māṇavo sutvā mama pitā brahmaloke nibbatto todeyyo nāma sunakho
natthi samaṇo pana gotamo pitaraṃ sunakhaṃ karoti yaṃ kiṃci esa
mukhārūḍhaṃ bhāsatī ti kujjhitvā bhagavantaṃ musāvādena ni-
ggāhetukāmo vihāraṃ gantvā taṃ pavattiṃ pucchi.
bhagavā pi-ssa tatheva vatvā avisaṃvādanatthaṃ āha. atthi pana
te māṇava pitarā anakkhātam dhanan ti. atthi bho gotama satasa-
hassagghanikā suvaṇṇamālā satasahassagghanikā suvaṇṇapādukā sata-
sahassagghanikā suvaṇṇacāṭī satasahassañ ca kahāpanāṇan ti. gaccha
taṃ sunakhaṃ appodakapayāsāṃ bhojāpetvā sayane āropetvā īsakaṃ
niddaṃ okkantakāle puccha. sabban te ācikkhissati atha naṃ jāneyāsi
pitā me eso ti. māṇavo sace saccaṃ bhavissati dhanaṃ lacchāmi no
ce samaṇaṃ gotamaṃ musāvādena nigaṇhissāmi ti dvihi pi kāraṇehi
tuṭṭho gantvā tathā akāsi. sunakho ñāto mhi iminā ti ñatvā huṃ hun
ti karonto dhananidhānaṭṭhānaṃ gantvā pādena paṭhaviṃ khanitvā
saññaṃ akāsi. māṇavo dhanaṃ gahetvā bhavapaṭicchannaṃ nāma etaṃ
sukhumaṃ paṭisandhiantaraṃ pākataṃ samaṇassa gotamassa addhā
esa sabbaññū ti bhagavati pasannacitto cuddasa paṇhe abhisaṇkhari.
aṅgavijjāpāṭhako kir-esa. ten-assa etad ahosi idaṃ dhammapaññākā-
raṃ gahetvā samaṇaṃ gotamaṃ paṇhaṃ pucchissāmī ti. dutiyaga-
manena yena bhagavā ten-upasaṅkami tena puṭṭhe paṇhe pana bha-
gavā ekappahāreneva te visajjento kammassakā ti ādiṃ aha.
##le texte de lā# sumaṅgalavilāsinī ##sur le Subhasutta dū# dīgha
nikāya ##est pratiquement identique a celui de lā# papañcasūdanī.